IZGLĪTĪBAS  PIRMSĀKUMI ROŽUPES PAGASTĀ

1900.gadā Krustpils barons Nikolajs Korfs savu sudraba kāzu gadījumā dāvināja Līvānu pagastam 5 hektārus zemes skolas vajadzībām. Zeme sastāvēja no četriem atsevišķiem starpgabaliem, izmētāta 1 kilometra attālumā starp Muktupāvelu, Trākšu, Smilksdrivu, Seiļu un Laivacumu sādžu zemēm.

1901.gadā Daugavpils apriņķa valde šinī rajonā atvēra skolu, kuru nosauca par Buļļu skolu, nosaukums ir cēlies no Buļļu kroga, kura valdīšanā agrāk bija skolai dāvinātā zeme. Pirmā skola tika iekārtota īrētās telpās, lauksaimnieka Pētera Ancāna mājās, Muktupāvelu sādžā, bet dāvinātā zeme nodota skolotāja rīcībā. Tautu izglītot devās tā saucamie narodņiki, mācības notika krievu valodā. Pirmā skolotāja bija Klaudija Voskresenska. Skolas telpas sastāvēja no 1 klases 8×8 metriun skolotāja dzīvokļa 3×3 metri. Pirmajos gados skolu apmeklēja ap 40 skolēniem, tajā skaitā tikai 5 meitenes. Mācīja šādus priekšmetus: rakstīšanu, aritmētiku, ģeogrāfiju, vēsturi, krievu valodu un slāvu valodu.

1906.gadā skolu pārcēla uz lauksaimnieka Miķeļa Muktupāvela mājām, kur tā darbojās līdz 1909.gadam (ieskaitot). Arī šeit skolas telpas sastāvēja no 1 klases 5×5 metri, skolotāja dzīvokļa 2×2 metriun garderobes 2×3 metri. Skolēnu skaits bija no  40-45.

Patstāvīgu skolas namu,  Daugavpils apriņķa valde,  pēc Līvānu Romas  katoļu draudzes prāvesta Treibšo Vitālija  ierosinājuma uz skolai dāvinātā zemes gabala, uzceļ 1909.gadā. Jaunuzceltā būve bija vienstāvu koka nams, kura kopējā platība bija 8×16 metri, kurā bija izvietotas divas klases, garderobe un skolotāju dzīvoklis.

Jaunajās telpās skola  savu darbību uzsāk 1910.gadā. Skolotājas K.Voskresenskas vietā nāk skolotājs Grigors Šiprelo, kurš nostrādā līdz 1915.gadam. Visi priekšmeti tika pasniegti krievu valodā, skolēnu skaits pirmskara gados bija ap 50. 1915.gada pavasarī skolotāju G.Šiprelo iesauca Krievijas armijā. Skola savu darbību pārtrauca, 1917.gadā krievu kara pulki skolas namu noārdīja, baļķus izmantoja ierakumu būvei.

SKOLA PIRMĀS BRĪVVALSTS LAIKĀ

Pirmajā  pasaules karā Līvānu pagasts ir smagi cietis, tas atstāj iespaidu arī uz izglītības iespējām. Jaunu skolu pirmās brīvvalsts laikā uzcelt neizdodas.

Skola visus pirmās brīvvalsts laikus darbojas zemnieku mājās, visās tajās ir vienādi smagi mācību un darba apstākļi (telpās trūkst siltuma, gaismas, tās ir pārāk mazas). Sajūtams ir skolai piemērotu telpu trūkums. Jaunajai Latvijas valdībai, arī apriņķa un pagaidu pašvaldībām trūkst līdzekļu izglītības vajadzībām. Šajos gados skolas darbojas kā Buļļu un Sīļu I pakāpes pamatskolas.

1919.gadā skola no jauna tiek atvērta īrētās telpās Jāņa Laivacuma mājā, kur tā darbojas trīs gadus. Skolotājs bija Jānis Brakovskis, kurš šeit nostrādā vienu gadu.

1920.gadā skolā uzsāk darbu  Donāts Ancāns (par skolotāju un mācību pārzini dažādās pagasta skolās viņš strādā līdz 1937.gadam, kad aiziet pensijā). 1921.gadā  darbu uzsāk otrs skolotājs Jānis Mukts, 1922./1923.m.g. par skolotāju strādā  Marija Laivacume. No 1923./24.m.g. līdz 1934./35.m.g. strādā Donāts Ancāns viens gan ar 3, gan 4 klasēm. No 1923.-1926.gadam skola darbojas Kūku sādža pie Antona Kūkas. No 1927.-1935.gadam Muceniekos pie Jāņa Lojāna.1934.gadā tiek dibināts mazpulks  skolotāja Donāta Ancāna vadībā, dalībnieku ir maz, tāpēc tas tiek pievienots Vanagu 198. mazpulkam, kura vadītājs ir Andrejs Vaivods. Mazpulcēni audzēja dažādus kultūraugus: kumelītes, sinepes, dārza puķes, bietes.

No 1936.gada skola darbojas Kūku sādžā pie Jura Kūkas mājās „Krastmaļi”.

Skolēnu skaits šajos gados ir bijis no 40- 80. 1924.gadā pie skolas atvērts krievu klases komplekts, kurš ievietots atsevišķās telpās,  Jaujās pie Martinovas. Komplekts pie Buļļu skolas pastāvēja līdz 1932.gadam, to apmeklēja 30-40 skolēni. Ar 1932./33.mācību gada sākumu krievu klašu komplekts ar Daugavpils apriņķa skolu valdes lēmumu  pievienots Birzāku pamatskolai.

30-to gadu otrajā pusē Salceviču mājās darbojas Rožanovas pamatskola (šī ēka nav saglabājusies). Visas klases bija apvienotas vienā telpā. 1.un 2.klase sēdēja atsevišķā solu rindā, bet 3.un 4.klase atsevišķā solu rindā. Mācīja  skolotāja Anele Salceviča.

 

Ar 1934.gada 15.maija pārmaiņām skolotāju stāvoklis un darbs ir noteiktāks, kas labvēlīgi atsaucas uz visu skolas dzīvi un bērnu sekmēm. 1935.gadā Dignājas mežniecībā iepirkti baļķi skolas būves vajadzībām. 1936.gadā sastādīts un apstiprināts skolas plāns priekš 200 bērniem. Skolas celtniecību izjauc padomju okupācija un Otrais pasaules karš.

1940./41.m.g. skola pārkārto savu darbu uz sociālistiskiem pamatiem. Skola atrodas Izidora Vilmenieša mājās. Skolā strādā trīs skolotāji: Elvīra Rusiņa, Lūcija  Maurīte, Rozālija Lāce. Tiek izveidots pirmais pionieru pulciņš, kuru vada Rozālija  Lāce. Šis laiks līdz pat Trešās atmodas sākumam no skolotājiem prasa, lai bērni tiktu audzināti padomju patriotisma garā. Neskatoties uz to skolotāji visos laikos prata atrast arī skolēnu sirdij tuvas un mīļas nodarbes.

 

PĒCKARA GADI

Skolas savu darbību atjauno 1944.gada rudenī vairāku saimnieku mājās.  Jāņa Briča, Franciskas Rusiņas (Babros) un Izidora Vilmenieša mājās. Mācīties gribētāju bija daudz, jo kara laikā bērni bija palikuši bez izglītības. Par skolotājiem šajā laikā strādā Lūcija Maurīte, Elvīra Rusiņa, Jānis Bricis. 1945.gadā  divus gadus telpas skolas vajadzībām atvēl Jānis  Vilcāns, kur par skolotāju strādā Zigmunds Jančevskis. Šīs skolas vieno nosaukums – Sīļu pamatskola. 1949./1950.mācību gadā Sīļu 4-klasīgajā pamatskolā mācās 55 skolēni, skolai ir savs grāmatu fonds ar 321 grāmatu.

Muceniekos turpina darboties vairāku saimnieku mājās izvietotā Buļļu 4-klasīgā pamatskola.

1945./1946.m.g. Buļļu 4-klasīgajā  pamatskolā  mācās  48 skolēni, strādā divi skolotāji, viens tehniskais darbinieks. Apgūst šādus priekšmetus: latviešu un krievu  valodu rakstos un vārdos, aritmētiku, dabaszinātnes, ģeogrāfiju, vēsturi. Mācības notiek divās klasēs. 4.klasi šajā gadā beidz četri skolēni.

 

1949.gada marta deportācijas skar Sīļu māju (tagadējā baltā māja) saimniekus- Rusiņu ģimeni. Ciema padome 1951.gadā  atļauj pārņemt ēku skolas vajadzībām. Tā top Sīļu četrklasīgā skola. Par skolas pārzini strādā Jānis Bricis. Par kolhoza priekšsēdētāju šajā laikā strādā Antons Lejnieks, kurš atbalsta 2.stāva izbūvi. Šajā ēkā apvienojas Buļļu un Sīļu pamatskolas. Īsā laikā četrklasīgā skola top par  septiņgadīgo skolu- 1953./54.m.g. skola uzsāk darbību jau  kā Sīļu septiņgadīgā skola. 1956./1957.m.g. par Sīļu 7-gadīgās skolas direktori strādā Paulīne Grunte.

Tā kā skolēnu ir daudz, tad 1.- 4.klases pārceļ uz pasta māju, kur darbojas feldšeru punkts, kurš, savukārt savu darbu turpina Neiceniekos. Māja tiek izremontēta un 2.stāvā iekārtots internāts. Darbmācības klase zēniem tiek atvērta Muktupāvelos pasta mājā.

 

Šis laiks līdz pat trešās atmodas sākumam no skolotājiem prasa, lai bērni tiktu audzināti padomju patriotisma garā. Neskatoties uz to, skolotāji visos laikos prot atrast arī skolēnu sirdij tuvas un mīļas nodarbes. Darbojas deju kolektīvs skolotājas Annas Adijūnes vadībā, kuru  vēlāk ilgus gadus vada skolotāja Z.Dunska. 1959.gadā  rajona Dziesmu svētkos mazie 1.- 4.klases dejotāji iegūst 1.vietu un brīvu ekskursiju uz Rīgu.

Skolas telpu pārbūves rezultātā, starp divām klasēm ierīko izjaucamu sienu, tā radot plašu telpu, kur rīkot eglīšu un izlaidumu sarīkojumus. Pamazām mazā skoliņa kļūst arī par kultūras centru. Tiek spēlētas teātra izrādes, kurām skatītāju netrūkst. Liela daļa skolēnu ir tikai dažus gadus jaunāki par skolotājiem.

Skolas materiālais stāvoklis smags. Mācību stundas pirmajos gados norit sveču vai petrolejas lampu gaismā. Elektrību un radioinstalācijas tīklu ierīko direktora Roberta Voroņecka laikā- 1957./1958.m.g.  Malku gādāja paši bērnu vecāki, izzāģējot mežā ierādīto cirsmu, atgādājot mājās, sagatavojot piemērotu kurināšanai. Vecāki ir  atsaucīgi un labprāt ņem  dalību malkas vešanas talkās.  Tiek domāts arī par skolas apkārtnes sakopšanu. Skolas priekšplānā izveidotā apaļā puķu dobe joprojām  ir savā vietā- piecdesmit gadu garumā. 1957.gadā tiek  iestādīts skolas ābeļdārzs, ābeles  iegādātas Višķos. Šajā laikā tiek iestādīta arī egļu rinda, kura joprojām sveicina ikvienu, kurš mēro ceļu uz Rožupes skolu. Skolēni mācās audzēt un kopt dārzeņus, dažādus augus. Pie skolas tiek ierīkots parauglauciņš.

 

Lai veicinātu veselības uzlabošanu  1957./58.m.g. skolā tiek nodibināta Sarkanā krusta biedrības pirmorganizācija. 50-to gadu otrajā pusē un turpmākajos gados  populāra kļūst EGDA normu izpildīšana un  nozīmīšu piešķiršana. Par tūrisma un novadpētniecības darbu skolā atbild M.Briška. 1960.gada vasarā skolas kolektīvs bija apņēmies izaudzēt 200 zosis, kuras pieskatīt nāca bērni. Rezultātā Oškalna kolhozam tiek nodotas 139 zosis. Kampaņveidīgās kukurūzas sēšanas laikā  arī skolas kolektīvs piedalās tās audzēšanā, ravēšanā. Izlaiduma klasēm par tradīciju kļūst čiekuru lasīšana, kā rezultātā tiek nopelnīta bezmaksas ekskursija uz Ļeņingradu.

50-tie gadi ir laiks, kad darbu skolā uzsāk skolotāji, lielākajai daļai no tiem  šī ir pirmā un vienīgā darba vieta: Franciska Simanoviča (1950.), Zuzanna Dunska (1953.), Matilde Laivacume (1953.), Monika Voroņecka (1953.), Marija Lazdāne (1952.), Roberts Voroņeckis (1957.), Zenta Ancāne (1959.). 1967.gadā darbu skolā uzsāk Arnolds un Leontīne Kalpiši. Līdz ar Peivelišku pamatskolas pievienošanu Sīļu 8-gadīgajai  skolai 1971.gadā par sākumskolas skolotāju uzsāk strādāt  Veronika Usāne.

Pēc jaunās skolas atklāšanas 1960.gada rudenī, baltajā skolā divās telpās iekārto internātu un dzīvokļus, kādu laiku atrodas arī skolas bibliotēka un meiteņu darbmācības kabinets. Ēku izmanto  pēc vajadzības, bet pamatā tā kalpo kā skolas internāts līdz daudzdzīvokļu māju uzcelšanai – 1987.gadam.

 

JAUNĀ SKOLAS ĒKA

Jaunās skolas celtniecība tika uzsākta enerģiskā direktora Roberta Voroņecka laikā (1959.g. septembrī).  Tā tika uzbūvēta gada laikā. Aktīvi celtniecībā  piedalījās apkārtējo kolhozu (“Oškalns”, “ Druva”, “Dubna”)  darbaspēks, tehnika. Tika pat nodibināta skolēnu- puišu brigāde (Ancāns Antons, Vaivods Oskars, Pastalojāns Pēteris, Smilgzdrivs Pēteris u.c.), kuri  tika nodarbināti krāsošanas un citos palīgdarbos.  Jauno skolas ēku ekspluatācijā nodeva 1960.gada 4.novembrī.

Par lielu notikumu izvērtās jaunās skolas atklāšanas pasākums. Bija ieradušies viesi no Izglītības ministrijas (b.Krūmiņš), izglītības nodaļas, arodbiedrības. Jau skolas celtniecības laikā tika darināti dažādi suvenīri. Kolhozs iedeva vilnu, kuru varēja iemanīt pret dziju. Skolotājas dziju krāsoja latviskos pasteļtoņos, tika adīti cimdi, zeķes,  šalles ar tautiskiem rakstiem. Dāvanas saņēma arī skolas kolektīvs- izglītības nodaļa uzdāvināja radiouztvērēju, ministrija- gleznu. Kolhozs atvēlēja līdzekļus svētku galdam. Skolēnu mammas gatavoja cienastu. Dancošana bija līdz rītam.  Visi skolotāji palīdzēja pie skolas labiekārtošanas, telpu noformēšanas.

R.Voroņeckis daudz darīja, lai skola ātrāk pārietu uz obligātās astoņgadīgās izglītības realizēšanu  un pilnveidotu materiālo bāzi.

1962.gadā skola tika pārdēvēta par Sīļu 8-gadīgo skolu. Darāmā vēl bija daudz.

Sākotnēji ūdeni skolas vajadzībām nesa no upes, ziemā tas sagādāja ne mazums rūpju. Izlijušais ūdens sasala un izveidojās varens slidkalniņš. Nelīdzēja ne ledus kapāšana, ne smilšu kaisīšana. Vēlāk saremontēja kādu vecāku aku, pielāgoja tai aizvēsturisku rokas sūkni un kādu laiku tas sekmīgi kalpoja. 70-tajos  gados sākās lielie darbi pie ūdens apgādes izbūves Rožupē.

60-tajos gados skolā darbojās vecāku deju kolektīvs skolotājas Z.Dunskas vadībā, R.Voroņeckis nodrošināja muzikālo pavadījumu. Deju kolektīvs veiksmīgi piedalījās skatēs. Pēc R.Voroņecka  atkal nāca jauns enerģisks skolas direktors Juris  Kalvāns, kurš skolā nostrādāja piecus gadus.

Šajos gados vecāko klašu skolēni direktora un skolotājas A.Kalvānes  vadībā piedalījās tūrisma un orientēšanās sacensībās. Ieguva godalgotas vietas gan Preiļu rajona, gan republikāniskajos tūrisma un orientēšanās sporta pasākumos, piedalījās arī tūristu nometnēs. Tika izcīnītas tiesības piedalīties 8.republikāniskajā tūrisma salidojumā Sauleskalnā. 1968.gadā skolas tūristi republikā izcīnīja II vietu. Skolēni cīnījās par nozīmītes „Jaunais tūrists” un „PSRS tūrists” piešķiršanu. Viena no tūristu un novadpētnieku aktivitātēm bija ikgadējie pārgājieni “Pretī zelta rudenim” un “Pretī pavasarim”. 80-to gadu otrajā pusē darbu ar jaunajiem tūristiem vadīja Biruta Kalniņa. Tika gūtu labi rezultāti rajona un republikas sacensībās. Orientēšanās sporta sacensībās Atmodas kauss- 90 Jūrmalā tika izcīnīta I vieta.

Par pionieru vadītājiem skolā ir strādājuši: Lūcija Šmeise,  Matilde Briška- Laivacume 1953.- 1969., Lidija Ciša- 1969./1970.g., Anna Milta-  1971. – 1977., Aija Labinska (Usāne)- 1977.-1983., Aija Caune-1983./1984.g., Maija Paegle- 1984./1985.

Kopš 1962.gada skolas pionieru vienība nosaukta rakstnieces Ilzes Indrānes vārdā. Toreiz skola atradās Jēkabpils rajona teritorijā, tādēļ skolas pionieru vienības padome lūdza atļauju Jēkabpils rajona Komjaunatnes komitejai nosaukt skolas pionieru vienību rakstnieces vārdā. Tika dots četru gadu ilgs pārbaudes  laiks, tajā ar aktīvu darbu mācībās, sportā, pašdarbībā bija jāpierāda, ka skola ir tiesīga būt par Ilzes Indrānes vārda nesēju. Ar rakstnieci notika vairākkārtējas tikšanās, kurās tā  labprāt stāstīja par to, kā raksta savas grāmatas.  Skolas kolektīva  pārstāvji brauca ciemos uz viņas 50 gadu jubilejas pasākumu, kurš notika Madonas Kultūras namā. Skolotāji bija uzcepuši lielu torti. Visi nāca sveikt rakstnieci, kā pašus pēdējos sveicējus pieteica Sīļu 8-gadīgās skolas kolektīvu. Skolas absolvente I.Magdaļenoka (dz.Kantāne) atceras: „Mēs sarkanās vestēs, sarkanās kurpēs, ar taurēm, karogu un bungām iesoļojām zālē. Es teicu apsveikuma runu. Visi bija gandarīti par skaisto apsveikumu. Rakstniece ar dziļu saviļņojumu teica visiem pasākuma viesiem: “Tie ir mani bērni! Rožupieši!”

60- tajos gados pionieri uzsāka darbu pa darbības zonām- katrs pulciņš izvēlējās kādu sabiedrisko ēku , uzkopa tās apkārtni, stādīja puķes, kokus. Pionieri piedalījās koku stādīšanā gar Preiļu- Līvānu šoseju un Vanagu ceļu.

1965.gada 22.aprīlī skolā nodibināja Padomju Armijas Jauno Draugu (PAJD) pulciņu. Populāras kļuva militāri patriotiskās olimpiādes. Labas panākumus skolēni guva rajona skolu sanitāro posteņu sacensībās. Darbojās Jauno naturālistu pulciņš, labi sasniegumi bija putnu pētniecībā.

1966.gadā nolēma skolas telpās ierīkot elektrisko zvanu, sporta zālē izveidot zviedru sienu, pie skolas uzbūvēt malkas šķūni un pagrabu.

1967.gada 16.septembrī skolas futbolisti Līvānos piedalās pirmajās sacensībās futbolā.

Direktores Zuzannas Dunskas laikā  skolai tika veikta piebūve, kur iekārtoja ķīmijas kabinetu, kur joprojām skolēni apgūst ķīmijas pamatzināšanas. 1976.gadā par skolas direktori sāka strādāt Aloida Rimicāne, kuras vadībā kolektīvs veiksmīgi turpināja darbu pie skolēnu izglītošanas, vides sakopšanas.

70-tajos, 80-tajos gados kosmētiskos remontus veica, galvenokārt, skolotāji, tiem palīdzēja vecāki. Skolotāji apguva krāsotāja iemaņas. Vairākkārt godalgotas vietas tika iegūtas sociālistiskajā sacensībā- „Skolu sagatavošana jaunajam mācību gadam”,  profesionālās orientācijas kabinetu skatē starp 8-gadīgajām skolām..

Pie mācību kabinetu pilnveidošanas daudz strādāja paši skolotāji. Pirmās lielās izmaiņas bija fizikas un matemātikas kabinetā, izgatavoja jaunus solus, iekārtoja daudz modernāku un drošāku elektroapgādi. Un tā katru gadu kādai klasei iegādājās jaunus solus, skapjus un citu inventāru. 1985.gadā skola izcīnīja I vietu rajona skolu metodisko kabinetu skatē. Ar labiem rezultātiem skolēni piedalījās muzikālajā  konkursā „Ko tu proti”.

70-tie gadi iezīmējas ar pastiprinātu militāro apmācību. Starp klasēm notika politkaujas, pionieri piedalījās  politkonkursos un citos politiskos pasākumos. Plašu vērienu guva kara spēle „Kāvi”, rajonā komandas startēja ar  labiem rezultātiem.  Kopš 1970.gada maija par tradīciju kļuva  vienības pionieru lāpu gājiens uz obelisku pie Rožupes ciema padomes, lai pieminētu Lielā Tēvijas kara dalībniekus un bezvēsts pazudušos. Īpaši populāra kļuva skolas audzēkņu sarakstīšanās ar bijušo padomju republiku bērniem.

Ar 1983.gada 15.septembri skola tika pārdēvēta par Rožupes astoņgadīgo skolu. Par gaidītu ciemiņu skolā ir  rakstnieks Jānis Niedre, tāpat arī bieži ciemiņi skolā bija kolhoza speciālisti.

80-tajos gados skolā aktīvi darbojās Jauno grāmatiesējēju pulciņš skolotājas Monikas Voroņeckas vadībā. Konkursos bieži tika iegūtas godalgotās vietas.

Grāmatiesējēju pulciņā ļoti patika strādāt arī puišiem. Galvenie darbarīki- spiedes, ēvelītes, īleni, speciāli metāla lineāli.

Labus panākumus skolotājas Zuzannas Dunskas vadībā  skolēni guva konkursā “Mēs- Tavi saimnieki zeme”, kuru katru gadu organizēja kāds no sovhoztehnikumiem. Sporta darbu veiksmīgi vadīja Anna Vaivode.

1987.gadā ekspluatācijā tika nodotas divas pedagogu dzīvojamās mājas, kas skolas vadībai deva iespēju pedagogus nodrošināt ar dzīvojamo platību. Māju celtniecības darbus vadīja direktore A.Rimicāne. Skolas kolektīvu papildināja virkne jaunu skolotāju.

Mūzikas skolotājas Ilzes Vanagas vadībā 1989.gadā tika nodibināta folkloras kopa ,,Rūžupeite”, kuru kopš 2000.gada veiksmīgi vada Inga Kūkusiliņa.

Folkloras kopa piedalās skolas,  pagasta, novada rīkotajos pasākumos, Dienvidlatgales folkloras svētkos, piedalījusies starptautiskajos bērnu un jauniešu folkloras svētkos ,,Pulkā eimu, pulkā teku”.

,,Mums ļoti patīk sanākt kopā, dziedāt, darboties. Esam dziedāt, dancot, muzicēt griboši. Patīk koncertēt un kopā jautri pavadīt laiku,” tā par sevi saka folkloras kopas ,,Rūžupeite” dalībnieki.

OTRĀS BRĪVVALSTS POSMS

Skolas dzīvē  pamazām ienāk jaunas tradīcijas, pakāpeniski nomainās pedagogu kolektīvs.

1999.gadā pašu spēkiem tiek uzsākts darbs pie iepriekšējās skolas ēkas (baltās mājas) remonta, kur joprojām bija malkas apkure, tā nebija pieslēgta ūdensvadam un kanalizācijas sistēmai, tādēļ izmantošana bija ierobežota.

2001.gadā energoefektivitātes paaugstināšanas un siltināšanas projekta rezultātā  skola tiek pie automatizētās gāzes apkures un ventilācijas sistēmas, 53 jauniem stikla pakešu logiem. Projekta ietvaros kapitāli izremontēta tiek arī baltā māja.

Pašlaik šajā ēkā atrodas mājturības un tehnoloģiju kabineti un biedrības „Vecāki Rožupes pamatskolai” telpas.

Ar 1999.gada 1.oktobri skolā darbu uzsāk 5-6 gadīgo bērnu grupa.

Skolas audzēkņi savus radošos talantus var attīstīt un pilnveidot ne tikai mācību stundās, bet arī daudzveidīgās interešu izglītības programmās, konkursos.

Kā padomju varas gados, tā arī otrās brīvvalsts laikā skolā liela uzmanība tiek veltīta audzēkņu sagatavošanai praktiskai  dzīvei. Pēc neatkarības atgūšanas skolā tiek izveidotas mazpulku un gaidu organizācijas. Mazpulcēnu kustības veidošana tiek aizsākta 1994./1995.m.g. Vilhelmīnes Vaivodes vadībā, ko šobrīd veiksmīgi turpina Aija Usāne, vadot 1055. Rožupes mazpulku. Katru gadu organizācijas dalībnieki veiksmīgi startē mazpulku darbu skatēs un projektu konkursos.

40. gaidu  vienības pirmsākumi saistās ar Valijas Vaivodes iniciatīvu, šobrīd gaidas darbojas Maijas Jasinskas vadībā. Skolas gaidu un mazpulka vienību vieno kopīgi pasākumi, vasaras nometne, darbs pie projektiem. Skolotājas Ināras Lietaunieces vadībā darbojās  tautisko deju kolektīvs. 1995.gadā deju kolektīvs piedalās Latvijas skolu Jaunatnes 7.dziesmu un deju svētkos. Šobrīd skolā darbojas divi tautisko deju kolektīvi Maijas Jasinskas vadībā.

Pirmās militārās iemaņas un zināšanas ir iespējams apgūt Jaunsargu kustībā (vadītājs Jānis Grandāns). Jaunsardzē un sporta stundās gūtais sportiskais gars skolēniem veiksmīgi palīdz  startēt  tradicionālajā Līvānu Bērnu un jauniešu centra rīkotajā konkursā „Jaunais Lāčplēsis”.  90-to gadu beigās skolotājas Marijas Ancānes vadībā skolēni ar labiem panākumiem piedalās Latvijas stāstnieku konkursā „Teci, teci valodiņa”.

2007.gadā skolas vadīšanu uzņemas Gunta Jaudzema. Veiksmīgi tiek turpināts darbs pie materiālās bāzes pilnveidošanas, skolēnu izglītošanas un audzināšanas, vides sakopšanas.

2008.gadā Latgales kultūras atbalsta programmas projektu konkursa rezultātā, skola piesaista finansējumu tautas tērpu un mūzikas apskaņošanas aparatūras iegādei.

2007./2008.m.g. nogalē tiek realizēti divi  projekti, kuru rezultātā  izveidota  tūrisma aktivitāšu  un āra nodarbību vieta Dubnas krastā. Līdz ar to skolā, katru rudeni tradicionāli notiek Latgales novada Jaunsargu sacensības militarizētās šķēršļu joslas pārvarēšanā. Direktores G.Jaudzemas vadībā ir izveidojušās dambretes spēlēšanas tradīcijas, jaunie dambretisti veiksmīgi startē novada un valsts mēroga sacensībās.

2008.gada janvārī tiek atvērta pirmsskolas grupa trīs un četrus gadus veciem bērniem, skolas internāts pārceļas uz kapitāli izremontētām telpām pašvaldības administratīvajā ēkā. Skolai laba sadarbība izveidojusies ar Latvijas Bērnu fondu, biedrību „Velku biedrība.” 2010.gadā skola pievienojusies Ekoskolu programmai un kustībai “Draudzīga skola”.

 

 

 

SKOLA ŠODIEN

No 2012.gada skolas direktora amatu ir uzņēmies Gundars Kucenčeirs.

2012./2013.m.g. skolā mācās 92 audzēkņi, 33 bērni apmeklē pirmsskolas izglītības programmu. Strādā 25 pedagogi, 9 tehniskie darbinieki.

Labus panākumus skolas audzēkņi gūst matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas, vēstures, bioloģijas, vizuālās mākslas un fizikas mācību priekšmetu olimpiādēs.Skolēni veiksmīgi piedalās literārās jaunrades, vides izglītības, matemātikas, pētniecisko darbu konkursos, sporta sacensībās, gūstot godalgotas vietas novada un valsts līmenī.

Tradīcijas skolā palīdz ievērot ritmu, bagātināt izjūtas, palīdz pasauli ieraudzīt skaistu un priecāties par to, tāpēc daudzas no tradīcijām esam pārņēmuši no iepriekšējām paaudzēm: Zinību diena, dzejas dienas, rudens ziedu izstādes, skolotāju diena, pavasara un rudens ekskursijas, rudens un pavasara kross un sporta dienas, Ziemassvētki, atskaites koncerts, Pēdējā zvana svētki, izlaiduma svinības.

Folkloras kopa katru rudeni skolas saimi aicina uz Miķeldienas gadatirgu.Skolā daudz tiek strādāts pie piederības izjūtas ieaudzināšanas- skolai, novadam, valstij. Par tradīciju ir kļuvusi Tēvzemes nedēļa. 18.novembra svētku koncertā dziesmas un dzeja aicina ieskatīties dzimtās zemes krāšņumā un daudzveidībā.

Liels atbalsts un palīgs skolas darbā ir izglītojamo pašpārvalde, kura katru gadu, sadarbībā ar mūzikas skolotāju, organizē jautru un atraktīvu  pasākumu – Dziedi kā zvaigzne. Februārī skolā notiek dažādas aktivitātes, veltītas Valentīndienai.  Pavasaris atnāk ar vides, veselības un drošības nedēļu. Skolas dzīve tiek atspoguļota avīzītē “Skolas spogulis”.

 

2012.gada absolventi par skolu raksta šādi: „Šī skola man vienmēr asociēsies ar kaut ko gaišu, mīļu, priecīgu un jautru. Es lepojos ar Rožupes pamatskolu, to atcerēšos visu savu mūžu.”  „ Skolā ieguvu ne tikai zināšanas, bet arī izbaudīju daudz skaistu mirkļu. Skolotāji vienmēr bija atsaucīgi un saprotoši. Es lepojos ar saviem sasniegumiem šajā skolā un izaugsmi, ko ieguvu šeit. Es lepojos un atcerēšos šo skolu, kas izmainīja mani pašu un manus uzskatus par dzīvi.”