Projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros 7. un 9. klases skolēni  apmeklēja Imanta Ziedoņa klases nodarbību – izlaušanās spēli “Blēņas un pasakas”. Lai piedalītos nodarbībā, mājās veicām mājas darbu,  lasījām Imanta Ziedoņa pasakas. Nodarbība bija aizraujoša, pārsteigumiem bagāta, veicināja sadarbības, komandas darba prasmes. Pēc nodarbības katrs sev līdzi “paņēmām” kādu atziņu no Imanta Ziedoņa daiļrades un dzīves gājuma.

Saistoša bija Okupācijas muzeja nodarbība. Pašā sākumā muzeja telpās  atradās uz  ekrāna parādīts, ko darīja Nacistiskā Vācija un PSRS no 1939. -1945.  gadam. Arī tika stāstīts par Latvijas neatkarības periodu (no 1918 līdz 1940 gadam) un līdz tam, kā viņa atguva atkarību 1991. gadā. Tika stāstīts arī par to, ka cilvēkus izveda uz Sibīriju. Tika izvesti vīrieši, sievietes un bērni. Tika vesti vagonos pa daudziem desmitiem cilvēku vienā vagonā. Cilvēki arī meta zīmītes ar savu adresi un ar uzrakstu: ,,Ja varat atrodiet uz izglābiet mūs no Sibīrijas”. Atceros vēl to, kā mums stāstīja kā meitene sev Sibīrijā sataisīja apģērbu no kartupeļa maisa. Mums vēl stāstīja par to ka cilvēki mira Sibīrijā. Ekspozīcijas noslēgumā  mums stāstīja par barikāžu laika notikumiem

Paldies skolotājai Sanitai un Skolotājai Annai Ģēģerei par labu un interesantu un pamācošo ekskursiju. Gribētos vēl!
/Aleksandrs Isajevs, 7. klase/

Viss Neredzamajā pasaulē bija neredzams. Visas istabas bija tik tumšas, ka neko nevarēja redzēt. Šī vieta tika veidota dēļ viņu darbiniekiem, kuri ir akli, lai mēs arī saprastu viņu ikdienu. Mēs katrs uzmanīgi staigājām apkārt katrai istabai un mēģinājām iegaumēt izkārtojumu un lietas apkārt mums. Nebija viegli mēģināt iejusties jaunā vidē, kad neko neredzam, jo mēs parasti lietojam mūsu redzi, bet šoreiz mēs nevarējām. Gidi palīdzēja izprast, kāda ir dzīve cilvēkiem bez redzes un kā izturēties pret viņiem, lai mēs neliktos rupji vai nejauki. Šis lika padomāt un pateikties, ka mēs redzam, un rūpēties par mūsu redzi.
/Anna Skutele, 7. klase/

Man likās pārsteidzoši ka tur tumsā strādāja cilvēki bez redzes. Man patika tas ka bija uzdevums tumsā aptaustīt dažādus priekšmetus un vajadzēja viņus atminēt, un vēl patika kur vajadzēja klausīties skaņas un viņas atminēt. Es esmu laimīga ka braucu, es labprāt vēl reizi aizbrauktu .
/Marija Linde, 7. klase/