02.06. devāmies uz Aglonas pusi. 17 bērni (3., 4. klases izglītojamie) un viņu audzinātājas. Dabas apstākļi mūs lutināja un garastāvoklis visiem bija superīgs.

Apmeklējām Aglonas briežu dārzu, kur apskatījām dambriežus, Dāvida briežus un staltbriežus. Uzzinājām interesantus faktus par šiem dzīvniekiem un to audzēšanu. Papildus tam – varējām tos pabarot.

Aglonas maizes muzejā iepazināmies ar maizes vēsturi un rudzu maizes gatavošanu pēc sentēvu metodēm.

Karaļkalnā aplūkojām teritorijā izveidoto skulptūru parks, kurā atainoti notikumi, kas saskaņā ar Derību norisinājušies no cilvēces pirmsākumiem līdz mūsdienām.

Apmeklējām arī dabas liegumu, kura lielākā vērtība ir noslēpumainais un unikālais Velnezers. Pie Velnezera kurinājām ugunskuru un cepām līdzpaņemtās desiņas.

Atpakaļceļā bijām gan noguruši, taču ļoti apmierināti. Ekskursija bija izdevusies! Brīnišķīgs mācību gada noslēgums.

Skolotāja Inga Kūkusiliņa

Mācību gada izskaņā 6. un 7. klases skolēni piedalījās Cēsu vēstures muzeja  tiešsaistes nodarbībā “Ko Tu zini par Latviju”. Skolēniem bija iespēja iepazīt virtuāli muzejā esošās liecības par Latvijas valsts karogu un Brīvības cīņām. Aizraujošā veidā muzejpedagoģe iepazīstināja ar Latvijas valsts karoga tapšanas vēsturi. Kāpēc ir izvēlēta karmīnsarkana krāsa, kurā vēstures avotā pirmo reizi ir minēts karogs – sarkans ar baltu? Šie un citi jautājumi tika izrunāti nodarbībā. Nodarbības otrajā daļā visi skolēni piedalījās kahoot spēlē, kuras jautājumi bija saistīti ar Latvijas dabu, ģeogrāfiju un vēsturi. Lieliskas zināšanas par Latvijas vēstures pamatfaktiem uzrādīja Vasīlijs Bolotins, Marija Linde un  Anna Skutele. Nodarbība veicināja piederības izjūtu savai zemei un lepnumu par Latvijas brīvības cīnītājiem.

Vēstures skolotāja S.Dubovska

17.maijā mūsu skolas skolēni, kuri piedalījās olimpiādes, konkursos vai jebkādi citādi pilnveidoja sevi, devās ekskursijā uz Koknesi.

Pirmā vieta, kuru apmeklējām bija zemnieku saimniecība “Janavas”. Mūs sagaidīja saimniecības vadītāja, kura ir zāļu sieva. Īsumā pastāstīja par to, ko viņa dara un tad aizveda mūs apskatīt produktus un arī izmēģināt. To visu gatavo no ārstniecības augiem, no augiem var pagatavot daudzveidīgus  produktus – smaržas, roku krēmu, krēmu acīm un skrubi. Pēc apskatīšanas mēs paspēlējām spēles, lai sasildītos, jo ārā bija diezgan pavēss. Kad bijām sasildījušies mēs gatavojām skrubi. To bija diezgan viegli sataisīt. Viss kas ir vajadzīgs ir sāls, soda, sasmalcinātas sēklas un šķidrums no dabas augiem smaržai. Mēs apstaigājām apkārtni, dabūjām padzert avota ūdeni un nodziedājām dziesmu Daugavai, kura plūst netālu no zāļu sievas mājas. Saimniece gribēja, lai salasām gaiļbiksītes tējai, kuru dzērām pašās beigās. Tējai varēja pievienot medu un tā bija silta un garšīga.

Mēs devāmies uz Kokneses Tūrisma informācijas centru, kur mūs sagaidīja gids. Pastāstīja un paradīja maketu kā agrāk varētu izskatīties pils un tās apkārtne pirms Daugavas appludināšanas. Uzzinājām, ka patiesībā Koknesē ir divu piļu drupas. Gids teica, ka iespējams, vienas pils celtniecībā bija izmantots savādāk materiālu sajaukums un tāpēc viena ir labāk saglabājusies un otra mazāk. Nedaudz izstaigājām maršrutu pa kuru braucis barons ar savu kundzi. Pie pils drupām bija vishumānākais tā laika sodīšanas rīks. Atgādināja to, kurā ieliek galvu un nocērt, bet tas bija pilnīgi cits. Cilvēka galvu un rokas tajā ielika un bērniem lika viņu apmētāt. Mēs bija arī moku kambarī. Tur bija krēsls ar asumiem, kurš, protams, tagad ir sataisīts, lai nesavainotos, būris, kurā lika sievietes, kuras uzskatīja par raganām ūdenī un galds uz kura lika cilvēku un stiepa viņa ķermeni.

Bija iespēja braukt kuģītī “Nameisis”. Pēc izskata līdzīgs  vikingu kuģim. Ar kuģi braukājām pa Daugavu un pa Pērses upi. Varējām turēt rokās vikingu ieročus un aizsardzības priekšmetus – zobenu, loku, šķēpu, vairogu un bruņas. Mēs paši varējām iejusties vikingu ādā un airēt. Tas mums pārāk labi neizdevās, jo mēs neizkustējāmies no vietas, bet galvenais, ka bija jautri.

Pēdējā vieta, ko apmeklējām bija Likteņdārzs- piemiņas vieta cilvēkiem, kuri cietuši no komunistiskā režīma.  Šajā dārzā katrs cilvēks varēja iestādīt koku un viņa vārds tiktu iegravēts uz ķieģeļa un nolikts uz taciņas vai arī varēja samaksāt un tas notiktu. Bija ļoti daudz vārdu, gan latviešu, gan angļu, gan citās valodās. Likteņdārzā bija skaisti, šeit ziedēja skaistas puķes. Daļa no mums fotografējas vai fotografēja apkārtni, daļa skraidīja, cita daļa vienkārši pastaigājas.

Šajā ekskursijā mēs iemācījāmies, kā pagatavot skurbi, kad vākt ārstniecības augus, par Kokneses pils vēsturi un vietām tās apkārtnē un kā Latvijā darbojās vikingi. Kokneses pils un parka  vēsturi iepazinām projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros.

6.aprīlī visā Latvijā norisinājās Ēnu diena, kas ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12. klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādām profesijām, lai palīdzētu izvēlēties profesiju un iepazītu darba tirgu.

Ēnu dienā šogad aktīvi iesaistījās Rožupes pamatskolas 8. un 9. klašu skolēni: Līga Pīzele, Samanta Adamoviča, Anna Griga, Elīna Ķēniņa, Nikola Lienīte Kaģe, Sergejs Kuzejevs un Jūlija Lukjanova.

Samanta Ēnu dienā palika tepat skolā, jo ēnoja skolas direktori Sanitu Dubovsku, kura ne tikai vada skolu, bet māca arī vēsturi un sociālās zinības. Samantas iespaidi par profesiju: “Ēnu dienā ēnoju skolas direktori. Sapratu, ka viņai ir ļoti daudz darba, ik pēc kādām 5 minūtēm kāds zvana. Saskaitīju, ka skolotājai bija 20 zvani 2 stundu laikā. Tas ir ļoti daudz, tāpēc domāju, ka šis amats ir ļoti atbildīgs un grūts.”

Anna un Jūlija viesojās Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales brigādes Preiļu daļā, kur ēnoja ugunsdzēsēju glābēju. Anna: “Mums stāstīja un rādīja visu saistībā ar ugunsdzēsēja darbu un darba aprīkojumu. Stāstīja, kādi izsaukumi un glābšanas misijas bijušas, arī dzīvnieku glābšana. Uzzināju, ka ugunsdzēsēji glābēji brauc arī uz citiem novadiem, sazinās pa rāciju. Brīvdienās daži no darbiniekiem atbrauc uz dienestu, lai spēlētu galda tenisu un nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm, kuras palīdz sevi uzturēt formā.”

Vairākas meitenes Ēnu dienā devās uz Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikuma (RTRIT) Preiļu filiāli, lai ēnotu konditoru, bet paralēli iepazina arī citas ar ēdināšanas jomu saistītas profesijas. Līgas iespaidi par viesošanos tehnikumā: “Ēnu dienā es biju RTRIT. Tur es iepazinu vairākas profesijas, uzzināju svarīgu informāciju par tām. Bija neliels ieskats kā notiek darbi virtuvē, redzēju kā pirmais kurss tika galā ar olu vārīšanas trim stadijām. Mums bija tas gods sēdēt restorānā un baudīt uz vietas topošo pavāru taisītos ēdienus un redzēt, kā savus pienākumus pilda oficiants.”  RTRIT apmeklēja arī Elīna un Nikola. Meitenes atzina, ka bijis ļoti interesanti, gūti jauni iespaidi un nākamajā gadā gribētos tur pabūt vēlreiz.

Savukārt Sergejs devās uz Līvāniem izpētīt Līvānu novada domes elektriķa Mārtiņa Rivča darbu. Viņš atklāja, ka šī profesija noteikti nav tik vienkārša kā sākotnēji varētu likties. Elektriķa darbs ir sarežģīts, tajā vajadzīga pacietība, uzmanība, koncentrēšanās un jābūt lielai atbildības sajūtai. Turklāt jāpārzina elektronika un fizika, kā arī jāievēro darba drošības noteikumi, lai neapdraudētu sevi un citus.

Kopumā skolēni atzina, ka Ēnu diena ir ļoti noderīgs pasākums, kas ļauj redzēt profesiju pārstāvjus viņu darba vidē, saprast, vai izvēlētā profesija varētu patikt arī pašiem. Lai arī sākumā ne visai gribas rakstīt motivācijas vēstuli, lai pieteiktos vakancei, tas tomēr ir tā vērts.

Rasma Svikle-Popova
pedagogs karjeras konsultants

No 28. marta līdz 1. aprīlim Rožupes pamatskolā norisinājās Profesiju nedēļa, kuras ietvaros skolēni iepazina dažādas profesijas un varēja iejusties dažu profesionāļu lomās. Pasākums tika organizēts pedagogam karjeras konsultantam sadarbojoties ar skolas vadību, skolēnu pašpārvaldi un atbildīgo skolotāju Līgu Bernāni. Skolēnu pašpārvalde izveidoja pasākuma afišu un atlasīja profesijas, kuras piedāvāja izlozēt katrai klasei. Nedēļas laikā skolēni pa klasēm centās izpētīt šīs profesijas, veidojot kolāžas un prezentācijas par tām.

28.martā visu klašu skolēni prezentēja priekšnesumus un stāstījumus par dažādām profesijām – automehāniķis, zobārsts, sētnieks, sporta un veselības skolotājs, logopēds, psihiatriskās slimnīcas ārsts, profesionālā dienesta karavīrs, mežinženieris, ergoterapeits. 7.-9. klase plašāk iepazina mežinženiera profesijas aizkulises, klausoties skolas bijušā absolventa Ritvara Ancāna stāstījumā. Viņš ne tikai informēja skolēnus par profesijas plusiem un mīnusiem, bet arī dalījās pieredzē par studijām LLU un studentu dzīvi, kā arī parādīja dažādus profesijā nepieciešamus darba rīkus, piemēram, verteksu, bīdmēru un Preslera svārpstu. Skolēniem bija iespēja uzzināt vairāk par mežiem un meža nozares lielo nozīmi Latvijas ekonomikā. Turklāt tikšanas ar skolas absolventu skolēniem ir arī lielisks stimuls tiekties veidot savu karjeru augsti kvalificētās un nozīmīgās profesijās.

No 29. marta līdz 1. aprīlim skolēni iejutās dažādu profesiju pārstāvju tēlos, nākot uz skolu atbilstošā apģērbā. Otrdien visiem bija iespēja kļūt par sporta un veselības skolotājiem, trešdien par automehāniķiem, ceturtdien par logopēdiem, bet piektdien, 1. aprīlī, skolēni mēģināja iejusties sētnieka darbā. Nedēļas laikā notika klašu fotografēšanās un skolēni varēja arī vēlreiz izpētīt pašu veidotās kolāžas izstādē.

No skolēnu atsauksmēm par pasākumu:

“Uzzināju, kas ir ergoterapeits. Patika arī bijušā skolas absolventa stāstījums par savu profesiju.”
“Es sapratu, kas dažas profesijas ir vieglas, bet dažas ļoti sarežģītas.”
“Man patika iejusties dažādu profesionāļu tēlos.”
“Uzzināju vairāk informācijas par dažādām profesijām.”
“Uzzināju pēc kuras klases var apgūt katru no izpētītajām profesijām”
Liels paldies par ieguldīto darbu visām klasēm un klašu audzinātājām! Skolēnu prezentācijas, priekšnesumi un kolāžas bija interesantas, krāsainas un izzinošas.

Rasma Svikle-Popova,
pedagogs karjeras konsultants

11.martā mēs visi kopā piedalījāmies atbalsta akcijā Ukrainas iedzīvotājiem. Vecāko klašu aktīvākās meitenes organizēja akcijas aktivitātes. Skolēniem pastāstīja par kara darbību Ukrainā. Aicināja visus dziedāt Ukrainas himnu. Kā vienojošs elements bija Ukrainas karogs. Bija skolēni, kuri savu solidaritāti izrādīja ģērbjoties Ukrainas karoga krāsu apģērbā.

Šis laiks ir licis arī mums padomāt par to, kā mēs rīkotos, ja būtu jāatstāj savas mājas. Vai zinām, kas ir jāņem līdzi, kur jādodas? Meitenes bija sagatavojušas uzdevumu – salikt ceļa somu ar pirmās nepieciešamības lietām. Somā tika likti dokumenti, nauda, ūdens, silts apģērbs, sērkociņi, ēdiens, ka dod enerģiju un citas pirmās nepieciešamības lietas.

Mēs nevaram būt vienaldzīgi pret Ukrainā notiekošo!

SLAVA UKRAINAI UN MIERS PASAULĒ!

Evelīna Ivanova, 6.klase

Skolēni iepazina smilšu kino vēsturi, kad un kur tas radās. Uzzināja, kas nepieciešams, lai paši varētu kļūt par smilšu kino meistariem.

Pēc teorētiskās daļas bija iespēja praktiski padarboties. Bija iespēja pašu spēkiem izveidot smilšu aplikāciju. Smilšu aplikācijas ir vienkārša, ātri apgūstama un aizraujoša aktivitāte bērniem, ar krāsainām smiltīm krāsojot dažādu zīmējumu kartītes. Rezultātā tika izveidota krāsaina, koša un katram pilnīgi atšķirīga smilšu glezniņa, kas saglabāsies un priecēs vēl ilgi.

Darba noslēgumā baudījām īpaši Rožupes pamatskolai no smiltīm radītu sveicienu un baudījām smilšu cepumus.

Nodarbība notika projekta “Latvijas Skolas somas” ietvaros.

11.februārī pirmās klases skolēniem notika pasākums “Burtiņu svētki”. Mazie pirmklasnieki bija sagatavojuši atraktīvu stāstījumu par sava vārda pirmo burtiņu. Piedalījās dažādās spēlēs un aktivitātēs, kuras bija saistītas ar burtiem.

Pasākuma noslēgumā tika izsniegti sertifikāti par alfabēta burtiņu veiksmīgu apgūšanu. Kā svētkiem pienākas, bija arī svētku torte.

Paldies 1. klases audzinātājai Anitai par pasākuma organizēšanu!

2021.gada R. Mūkam veltītā Vislatvijas jaunrades darbu konkursa ,,Lai zemei būtu vieglāk elpot, mums jāelpo tai līdz…” 2. – 4. klašu skolēnu grupā piedalījās 3. klases skolēni Gabriela Bružuka, Sabīne Bogdanova un Raitis Ušackis. 8.– 9. klašu grupā konkursam savu darbu iesūtīja Elīna Ķēniņa.

Visās klašu grupās bija iesniegti ļoti daudzi darbi no dažādām Latvijas skolām. Mēs varam lepoties, ka visi mūsu skolas skolas skolēnu darbi ieguvuši atzinību.

Fragmenti no skolēnu darbiem:

  /../ Man liekas, ka es savai zemei, valstij esmu kā maza sastāvdaļa. Bez manis un bez mums katra, zemīte būtu drūma, neapdzīvota, pelēka. /../ (Raitis)

  /../ Mēs katru rītu pamostamies un sakārtojam sevi. Tāpat arī zeme grib tīru lietu, kas viņu noskalo no putekļiem. Ja mēs par sevi varam parūpēties, tad zeme to nevar. Zeme gaida, ka cilvēks par viņu rūpēsies. /../ (Sabīne)

Mēs visi dzīvojam uz planētas Zeme. Tās ir mūsu mājas. Lai varētu dzīvot laimīgi, mums ir pienākums rūpēties par mūsu mājām. Sargāt, tīrīt  un nepiegružot tās.  Tad  Zemei būs vieglāk elpot un tā paliks arvien skaistāka. /../ (Gabriela)

 /../ Un es ticu, ka būs mums ziema ar savām sniegpārslām, pavasaris ar meža zosīm debesīs, vasara ar putnu dziesmām, rudens ar čaukstošajām lapām zem mūsu zābakiem. Zābakiem, kuri neprot sabradāt un postīt, bet zābakiem, kuri prot apiet apkārt gan ziedošajai puķītei, gan mazajai skudriņai. /../ (Elīna)

Skolotāja Inga Kūkusiliņa

Mūsu skolā 2021./2022.m.g. pirmajā semestrī tika īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas  Jaunatnes politikas programmas 2021.-2023.gadam ietvaros finansēts projekts “Labbūtības ceļa karte”.
Projektā piedalījās Izglītojamo pašpārvalde un 5. – 9. klašu skolēni. Aktivitātes īstenot palīdzēja direktore Sanita Dubovska, sociālā pedagoģe Liene Kapača, vizuālās mākslas skolotāja Līga Bernāne, psiholoģe Lelde Jegermane un Rita Stafecka.
Mēs ieguvām zināšanas par jogu, piedalījāmies emociju pufu apgleznošanas darbnīcā, apgleznojām sienu uz kuras varam izpaust savas emocijas. Izjutām un sapratām savas un klasesbiedru emocijas. Projekta galvenā doma bija izzināt savu un līdzcilvēku emocionālo stāvokli un emocijas, kā arī iemācīties tās kontrolēt.
Pirmās projekta aktivitātes notika attālināto mācību laikā zoom platformā. Šajās nodarbībās mēs uzzinājām vairāk par emocijām. Piedalījāmies paneļdiskusijā par to, kā jūtamies attālināto mācību laikā. Izspēlējām spēli “Jūtas. Sajūtas. Emocijas.”
Nākamā aktivitāte bija emociju pufu apgleznošana un “Interaktīvās emociju sienas” izveide. Uz emociju pufiem tika attēlotas dažādas emocijas – prieks, dusmas, skumjas, vienaldzība. “Interaktīvā emociju siena” tika izveidota kā puzles gabaliņi, kurā ir vieta katrai klasei izpaust savas emocijas.
Aizraujoša bija nodarbība ar psiholoģi, kouču, jogas treneri Ritu Stafecku. Mēs uzzinājām vairāk par sevi, mācījāmies izprast savas izjūtas un ķermeni, nodarbojāmies ar jogu.
Projekta noslēgumā skolotāja Liene organizēja “Emociju ballīti” Izspēlējam dažādas situācijas no dzīves iejūtoties noteiktā emocionālajā noskaņojumā.
Projekta gaitā mēs uzzinājām daudz par emocijām. Visi kopā jauki pavadījām laiku un satuvinājāmies.

Sintija Gutāne, 8. klase