11.novembrī svinam Lāčplēša dienu. Šajā dienā visā Latvijā iedzīvotāji noliek svecītes vietās, kuras ir saistītas ar spilgtākajiem Neatkarības kara notikumiem.

Arī Rožupes pamatskolas skolēni ar svecītēm rokās devās pie Nacionālajiem partizāniem veltītā piemiņas akmens, lai pieminētu dramatiskos vēstures notikumus. Skolas direktore teica svinīgu uzrunu, un pēc tam visi vienojāmies kopīgā  dziesmā “ Div’ dūjiņas”, nolikām svecītes.

 Pēc dziesmas visi devāmies uz skolas zāli, kur notika ritmiskā soļošana.  Piedalījās  1. -9. klašu skolēni. Katra klase bija izvēlējusies piemērotu dziesmu savam soļojumam. Pēc soļošanas žūrija vērtēja katru klasi. Uzvarēja 9. klase un 2. – 3. klase. Brašākie soļotāji bija Anna Griga, Sabīne Bogdanova, Nadežda Polovinkina, Kārlis Gustavs Vaivods, Nadežda Sidorova, Santa Rasčevska, Stefānija Pļavāne.

Paldies sporta skolotājai Ivetai Isajevai par patriotisko pasākumu!

/Jūlija Lukjanova, 9.klase/

No 17. līdz 21. oktobrim visā Latvijā notiek Karjeras nedēļa, kuru organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar reģionālajiem partneriem. Šogad Karjeras nedēļa atzīmē savu desmitgadi un ar saukli “Uzņēmējspējas – tavas superspējas!” aicina ikvienu, īpaši skolēnus, izzināt un attīstīt savas uzņēmējspējas. Arī Rožupes pamatskola piedalījās ikgadējā Karjeras nedēļā, dodoties rudenīgos pārgājienos pie dažādiem uzņēmīgiem cilvēkiem Līvānu novadā.

1.klase devās palūkot, kas notiek Rožupes veikalā SIA “Dūre” un Rožupes kultūras namā, 2.-4. klases skolēni apmeklēja Z/S “Jaunsiliņi”, kuri nodarbojas ar autopārvadājumiem. 5. klase klausījās, kas notiek piena kooperatīvā “Piena āres” un modernā zemnieku saimniecībā. 6. klase devās uz kokzāģētavu SIA “Čiekuriņi”. 7. un 8. klase ciemojās stādaudzētavā “Rožupe” pieL. Pundures, bet 9. klase ielūkojās dabīgās kosmētikas ražotāja “Rasa Botanicals” darbā.

Skolēniem šādas Karjeras nedēļas aktivitātes ļoti patika, jo varēja ne tikai iepazīt jaunas profesijas un uzzināt, kas ir uzņēmējspējas, bet arī kārtīgi izkustēties, dodoties ciemos pie uzņēmīgajiem Līvānu novada cilvēkiem. No skolēnu atsauksmēm:

“Mēs iepazinām kokapstrādes nozari. Tur stāstīja par koku un kā to apstrādā.”

“Bija interesanti, mēs minējām dažādus koku nosaukumus, uzzinājām kā taisa dēļus, mēbeles.”

“Man patika tas, ka stādaudzētavas īpašniece stāstīja, kā viņa rūpējas par ziediem, kādas šķirnes viņai ir un cik daudz. Uzzināju, ka lielākā daļa Līvānos pieejamo stādu nāk tieši no šīs stādu audzētavas.”

“Man patika stāsts par to, kā radās ideja audzēt puķes.”

“Ļoti patika stāstījums par to, kā tika izveidota ziedu audzētava, interesanti pastāstīja par savu profesiju.”

“Uzzināju, ka stādaudzētavā ir ļoti daudz stādu par ko rūpēties, šis darbs ir ļoti grūts.”

 “Visi Rožupes pamatskolas skolēni devās ekskursijās uz tuvākajiem uzņēmumiem. 5. klase apmeklēja piena kooperatīvu “Piena āres” un “Vītolu mājas” Vilmeniešos. Man patika uzzināt daudz ko jaunu. Mūsu un vēl dažu klases biedru saimniecības ir piena kooperatīvā “Piena āres”. Es redzēju vecās un jaunās piena mašīnas, satiku pieredzējušus cilvēkus.”

“Mēs gājām pie S. Jēgermanes, kura stāstīja par uzņēmējdarbību un par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību. Interesanti bija iepazīt piena govju saimniecību “Vītolu mājās”.”

“Kādā saulainā dienā mūsu klase gāja pārgājienā. Bijām pie Sandras un Lienes, kā arī Vilmeniešu kapos. Ļoti daudz uzzināju par lauksaimniecību. Sandra mums ļoti daudz pastāstīja par uzņēmējdarbību. Man ļoti patika šis pārgājiens.”

“No sākuma visi gājām uz piena kooperatīvu. Tur stāstīja par lauksaimniecību un piena ražošanu. Uzzināju, ka mēnesī tiek nodotas apmēram 10 000 tonnas piena. Darba devējiem katru mēnesi jāseko līdzi darbiniekiem, jāveic kopsavilkums, jākārto dokumenti. Apciemojām klases biedru Emīlu, viņa mamma mums parādīja saimniecību, stāstīja kā viss notiek, rādīja piena aparātu, piena traukus, kuriem mēs minējām tilpumus. Bijām arī Vilmeniešu kapos un nolikām ziedus diviem bijušajiem skolas direktoriem.”

Spriežot pēc skolēnu atsauksmēm, Karjeras nedēļas pārgājieni atstājuši daudz jaunu iespaidu un zināšanu par uzņēmējdarbību, uzņēmējspējām un dažādām profesijām. Tādā veidā skolēni ir sapratuši, ka uzņēmējdarbība ir ļoti daudzveidīga, diezgan sarežģīta, bet arī ļoti radoša darbības sfēra, kurā nepieciešama prasme komunicēt ar cilvēkiem, prezentēt sevi un pārvaldīt savus finansiālos līdzekļus.

Informāciju sagatavoja: Rasma Svikle-Popova, pedagoģe karjeras konsultante

Patriotisms, pilsoniskās līdzdalības  aktivitātes, komunikācijas un atbildības prasmes,  izpratne par to, kā varam iesaistīties  vietējās kopienas dzīvē,   ir integrēta Rožupes pamatskolas ikdienas mācību un audzināšanas darbā. Šajā mācību gadā Izglītojamo pašpārvalde īsteno Valsts jaunatnes programmas ietvaros projektu “Iesaisties. Sadarbojies. Esi atbildīgs”. Viena no projekta aktivitātēm bija tematisks pārgājiens “Pa nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pēdām” ar patriotisku dziesmu vakaru pie ugunskura.

 24.septembra rīts par spīti miglas vāliem  bija svinīgs un apņēmības pilns, dodoties izpētes pārgājienā. Pārgājiens sākās ar svinīgu brīdi skolas pagalmā, kad, skanot Latvijas valsts himnai,  mastā tika pacelts mūsu  valsts karogs.  Karoga masts tika iegādāts par projekta līdzekļiem. Tālāk sekoja svecīšu un ziedu nolikšana skolas dārzā pie piemiņas akmens, kurš veltīts nacionālajiem partizāniem. Pārgājiena nākamais pieturas punkts bija nacionālo partizānu piemiņas vieta Olūtnīcā Krievu purvā. Iepazinušies ar piemiņas vietas vēsturi, devāmies tālāk uz Vanagu baznīcu, kura ir saistīta ar priestera Antona Juhņeviča vārdu. Priesteris pēckara laikā Vanagos slēpa Aglonas garīgā semināra audzēkņus un vietējos iedzīvotājus aicināja nepadoties padomju varai un  čekistiem. Atelpas un pārdomu mirklis sagaidīja pārgājiena dalībniekus baznīcā. Iepazinušies ar vēstures stāstu par 1945. gada janvāra notikumiem Vanagu baznīcā, tālāk devāmies uz Rubeņkalnu, kur mūs sagaidīja novadpētnieks Kārlis Bogdans, lai pastāstītu par to, kā partizāni dzīvoja Rubeņkalna bunkuros. Patīkams nogurums, kopā būšanas prieks, jaunas zināšanas par mūsu tautas vēsturi pārgājiena dalībniekus vakarā vienoja kopīgā dziedāšanā pie ugunskura skolas dārzā. Dziesmas pavadīja ukuleļu skanējums pārgājiena dalībnieku izpildījumā. Ukuleles tika iegādātas par projekta līdzekļiem. Pārgājiena dalībnieces Jūlijas pārdomas: “Pārgājiens bija ļoti interesants un pamācošs, mēs gājām uz dažādiem apskates punktiem, un skolotāji ar Jaunsargu instruktori Diānu Vucāni  stāstīja pa šīm vietām un to,  kas tajās notika. Notikumi man lika aizdomāties, cik maz mēs zinām, kas notiek te pat blakus mums, šie vēsturiskie notikumi mani šokēja. Bija prieks dzirdēt, ka par mūsu brīvību smagi cīnās. Es lepojos ar to, ka dzīvoju Latvijā, jo par šo valsts brīvību cīnījās un, pat sevi nežēlojot, cilvēki gāja bojā. Es esmu pateicīga skolas skolotājām un instruktorei, ka deva tādus iespaidus un stāstīja par šiem notikumiem.”

Projekts “Līvānu novada pašvaldības izglītības iestāžu pašpārvalžu attīstības un darbības veicināšana” (līg.nr. VP2022/3-35)

Sanita Dubovska  Rožupes pamatskolas direktore

Ar saulespuķu siltumu un bagātību, ar vasaras dāsnumu un smaržām skolā ir ienācis rudens, ir ienācis jauns gads! Kāds tas būs katram no mums? Gribas vēlēt, lai tas ir mierpilns, saticīgs, zinātkārs, labestības un prieka piepildīts. Zinību diena ir tāds atskaites punkts- ar jaunām iecerēm, idejām, darbiem un apņemšanos.

Turība, slava un laime noteikti ir jūsu rokās, ja vien apņemsieties katru dienu strādāt vairāk un labāk, nevis tikai darīt pašu mazumiņu. Ja tevi lūdz nostaigāt vienu jūdzi, tad no laba prāta nostaigā divas. Kopš šī brīža sakiet sev- es veikšu katru uzdevumu tik labi, cik vien spēju. Lai augtu un gūtu panākumus, savam darbam ir jāveltī vislielākā uzmanība. Virsotnes sasniedz tie, kuri neaprobežojas tikai ar to, ka izdara tikai prasīto. Viņi izdara vairāk. Viņi noiet vēl vienu jūdzi. Un vēl vienu. Ir tikai viens drošs paņēmiens, kā sasniegt mērķus, proti- ar cītīgu darbu. Lai kāds būtu mācību darbs, ir jāapņemas to darīt tik labi, cik vien to spējam. Ir jāpaliek pie katra uzdevumu veikšanas mazliet ilgāk, jo ticiet man, šie pūliņi būs ieguldījums Jūsu rītdienā.  Aicinu ikvienu darbu darīt ar vislielāko iespējamo degsmi, nevis tikai pašu mazumiņu un nenieka vairāk, bet gan vēl drusciņ vairāk. Kopā mums izdosies!

Cienījamie  vecāki – paldies par jūsu rūpēm, par jūsu bērniem! Bērna audzināšana prasa pašaizliedzību, rūpes, gādību, materiālos līdzekļus, bet prieku par to, ka jūsu ģimenē aug bērns, nekas pasaulē nevar aizvietot. Esiet priecīgi par saviem bērniem, bērnu sasniegumiem un kopā būšanu!

Šis ir pilnīgi jauns gads un jauna lappuse jūsu dzīvē. Vienalga, kā ir gājis iepriekšējā gadā, TICIET, DARIET TĀ, LAI , šogad Jums ietu labāk!. Tikai nopietni jāstrādā, jātic saviem spēkiem, jāuzdrīkstas sapņot un jāpieņem izaicinājumi.
Mēs varam būt laimīgi, ka varam dzīvot tik skaistā un gleznainā vietā Latvijā. Šeit Jums, mīļie bērni, ir daudzas priekšrocības, kādu nav lielpilsētu bērniem.  Individuāla pieeja katram bērnam, iespēja ikvienā brīdī izteikt savu sāpi, realizēt savu ieceri, iespēja būt uzklausītam

Katru gadu tiek labiekārtoti un mūsdienu mācību procesam atbilstoši aprīkoti mācību kabineti. Darāmā vēl ir daudz. Taču ar mūsu visu aktīvu atbalstu un izpratni, ka ieguldījums izglītības attīstībā ir mūsu nākotnes pamats, viss izdosies. Izbaudiet un izmantojiet to, ko dzīve Jums ir sniegusi.
Pasauli sev apkārt mēs veidojam ar savām domām. Domāsim gaišas un priecīgas domas, mīlēsim sevi un citus. Darīsim labāko iespējamo. Un ticiet- viss mums izdosies! Skolēniem – sekmīgu mācību gadu, vecākiem prieku par savu bērnu paveikto, kolēģiem gandarījums par darbu,  Lai mums visiem labi veicas!

Skolas direktore Sanita Dubovska

Izglītojamo individuālie mācību līdzekļi

9. jūnijā Rožupes pamatskolas 8. un 9. klase devās ekskursijā uz Minhauzena muzeju. Izglītojamajiem bija iespēja iepazīties ar vēsturi, tā laika cilvēku dzīvesveidu, nodarbošanos, ģērbšanās stilu, frizūrām, senajiem darba rīkiem. Uzzināja par Minhauzena fantāziju pasaules piepildīšanos mūsdienās. Visiem dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar vaska figūru tapšanu, par to, cik tas ir grūts un sarežģīts darbs, kas prasa lielu pacietību. Iepazinās ar senajiem rakstiem, grāmatām. Skatījās filmu, kurā Minhauzena fantāzija atklājās pilnībā.

Ko par ekskursiju saka paši jaunieši?

“Minhauzena muzejā apskatījāmies gleznas, dzīvnieku izbāzeņus, tas bija interesanti.

Mēs noskatījāmies par Minhauzenu filmu. Paši varējām visu izlasīt un uzzināt. Bija aplūkojamas vaska figūras, kā piemēram. K. Ulmanis, Rainis, Aspazija, par katru varēja uzzināt ar ko viņi bija nozīmīgi Latvijai. Pēc muzeja mēs izstaigājām Minhauzena garo taku (4 km), kura izveda mūs pie jūras. Taka bija interesanta!”

8.jūnijā devāmies pie paša Gaujas krasta, lai apskatītu unikālo ekspozīciju “Gaujas plostnieka stāsts” kas vēsta par Latvijas Nemateriālā kultūrasmantojuma sarakstā iekļautu senu arodu – koku pludināšanu. Tajā vienuviet iespējams iepazīties gan ar koku pludināšanas vēsturi, gan apskatīt īstu astes plostamājiņu ar tās iedzīvi, kā arī pašam iemēģināt roku plostu siešanā un citās plostnieka arodam raksturīgās nodarbēs. Savos atmiņas stāstos ar mums dalījās Māris Ansis Mitrevics, kurš pats vairākas vasaras pavadījis darbā uz upes.

Ko par piedzīvoto saka paši jaunieši:

 “Es uzzināju, kā pareizi taisīt plostu. Mums pastāstīja, kādus instrumentus izmantoja.”

“Mums pastāstīja par plostnieku vēsturi Siguldā, Kādi instrumenti tika lietoti, darba gaita un personīgie priekšmeti, ko ņēma līdzi. Mums bija iespēja iejusties viņu ikdienā. Un mēs katrs uztaisījām savu plostu.”

02.06. devāmies uz Aglonas pusi. 17 bērni (3., 4. klases izglītojamie) un viņu audzinātājas. Dabas apstākļi mūs lutināja un garastāvoklis visiem bija superīgs.

Apmeklējām Aglonas briežu dārzu, kur apskatījām dambriežus, Dāvida briežus un staltbriežus. Uzzinājām interesantus faktus par šiem dzīvniekiem un to audzēšanu. Papildus tam – varējām tos pabarot.

Aglonas maizes muzejā iepazināmies ar maizes vēsturi un rudzu maizes gatavošanu pēc sentēvu metodēm.

Karaļkalnā aplūkojām teritorijā izveidoto skulptūru parks, kurā atainoti notikumi, kas saskaņā ar Derību norisinājušies no cilvēces pirmsākumiem līdz mūsdienām.

Apmeklējām arī dabas liegumu, kura lielākā vērtība ir noslēpumainais un unikālais Velnezers. Pie Velnezera kurinājām ugunskuru un cepām līdzpaņemtās desiņas.

Atpakaļceļā bijām gan noguruši, taču ļoti apmierināti. Ekskursija bija izdevusies! Brīnišķīgs mācību gada noslēgums.

Skolotāja Inga Kūkusiliņa

Mācību gada izskaņā 6. un 7. klases skolēni piedalījās Cēsu vēstures muzeja  tiešsaistes nodarbībā “Ko Tu zini par Latviju”. Skolēniem bija iespēja iepazīt virtuāli muzejā esošās liecības par Latvijas valsts karogu un Brīvības cīņām. Aizraujošā veidā muzejpedagoģe iepazīstināja ar Latvijas valsts karoga tapšanas vēsturi. Kāpēc ir izvēlēta karmīnsarkana krāsa, kurā vēstures avotā pirmo reizi ir minēts karogs – sarkans ar baltu? Šie un citi jautājumi tika izrunāti nodarbībā. Nodarbības otrajā daļā visi skolēni piedalījās kahoot spēlē, kuras jautājumi bija saistīti ar Latvijas dabu, ģeogrāfiju un vēsturi. Lieliskas zināšanas par Latvijas vēstures pamatfaktiem uzrādīja Vasīlijs Bolotins, Marija Linde un  Anna Skutele. Nodarbība veicināja piederības izjūtu savai zemei un lepnumu par Latvijas brīvības cīnītājiem.

Vēstures skolotāja S.Dubovska

17.maijā mūsu skolas skolēni, kuri piedalījās olimpiādes, konkursos vai jebkādi citādi pilnveidoja sevi, devās ekskursijā uz Koknesi.

Pirmā vieta, kuru apmeklējām bija zemnieku saimniecība “Janavas”. Mūs sagaidīja saimniecības vadītāja, kura ir zāļu sieva. Īsumā pastāstīja par to, ko viņa dara un tad aizveda mūs apskatīt produktus un arī izmēģināt. To visu gatavo no ārstniecības augiem, no augiem var pagatavot daudzveidīgus  produktus – smaržas, roku krēmu, krēmu acīm un skrubi. Pēc apskatīšanas mēs paspēlējām spēles, lai sasildītos, jo ārā bija diezgan pavēss. Kad bijām sasildījušies mēs gatavojām skrubi. To bija diezgan viegli sataisīt. Viss kas ir vajadzīgs ir sāls, soda, sasmalcinātas sēklas un šķidrums no dabas augiem smaržai. Mēs apstaigājām apkārtni, dabūjām padzert avota ūdeni un nodziedājām dziesmu Daugavai, kura plūst netālu no zāļu sievas mājas. Saimniece gribēja, lai salasām gaiļbiksītes tējai, kuru dzērām pašās beigās. Tējai varēja pievienot medu un tā bija silta un garšīga.

Mēs devāmies uz Kokneses Tūrisma informācijas centru, kur mūs sagaidīja gids. Pastāstīja un paradīja maketu kā agrāk varētu izskatīties pils un tās apkārtne pirms Daugavas appludināšanas. Uzzinājām, ka patiesībā Koknesē ir divu piļu drupas. Gids teica, ka iespējams, vienas pils celtniecībā bija izmantots savādāk materiālu sajaukums un tāpēc viena ir labāk saglabājusies un otra mazāk. Nedaudz izstaigājām maršrutu pa kuru braucis barons ar savu kundzi. Pie pils drupām bija vishumānākais tā laika sodīšanas rīks. Atgādināja to, kurā ieliek galvu un nocērt, bet tas bija pilnīgi cits. Cilvēka galvu un rokas tajā ielika un bērniem lika viņu apmētāt. Mēs bija arī moku kambarī. Tur bija krēsls ar asumiem, kurš, protams, tagad ir sataisīts, lai nesavainotos, būris, kurā lika sievietes, kuras uzskatīja par raganām ūdenī un galds uz kura lika cilvēku un stiepa viņa ķermeni.

Bija iespēja braukt kuģītī “Nameisis”. Pēc izskata līdzīgs  vikingu kuģim. Ar kuģi braukājām pa Daugavu un pa Pērses upi. Varējām turēt rokās vikingu ieročus un aizsardzības priekšmetus – zobenu, loku, šķēpu, vairogu un bruņas. Mēs paši varējām iejusties vikingu ādā un airēt. Tas mums pārāk labi neizdevās, jo mēs neizkustējāmies no vietas, bet galvenais, ka bija jautri.

Pēdējā vieta, ko apmeklējām bija Likteņdārzs- piemiņas vieta cilvēkiem, kuri cietuši no komunistiskā režīma.  Šajā dārzā katrs cilvēks varēja iestādīt koku un viņa vārds tiktu iegravēts uz ķieģeļa un nolikts uz taciņas vai arī varēja samaksāt un tas notiktu. Bija ļoti daudz vārdu, gan latviešu, gan angļu, gan citās valodās. Likteņdārzā bija skaisti, šeit ziedēja skaistas puķes. Daļa no mums fotografējas vai fotografēja apkārtni, daļa skraidīja, cita daļa vienkārši pastaigājas.

Šajā ekskursijā mēs iemācījāmies, kā pagatavot skurbi, kad vākt ārstniecības augus, par Kokneses pils vēsturi un vietām tās apkārtnē un kā Latvijā darbojās vikingi. Kokneses pils un parka  vēsturi iepazinām projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros.